8. Saeima – lūzuma punkts Latvijas politikā? 11

Nule notikušās vēlēšanas, ļoti iespējams, varētu kļūt par pagrieziena punktu atjaunotās Latvijas politikas vēsturē. Proti, iegūtie rezultāti varētu radikāli izmainīt vairuma Latvijas vēlētāju apziņu un pamatprincipus partiju izvēlē, kas izveidojušies kopš neatkarības atjaunošanas – no vienas puses, cerēšana uz "glābējiem", kas aizvien mazinājusies, no otras – neticība savām spējām ietekmēt stāvokli valstī, uzskatot, ka pie varas vienmēr nāk vieni un tie paši spēki, kuriem svešas ir tautas intereses.

Iesaki citiem:

Patiešām, iepriekšējo Saeimu koalīcijas allaž veidojās no partijām, kurām jau bija saknes sarežgītajā un neizdibināmajā politiski ekonomiskajā aparātā. Uzvarētāji vienmēr bija tie paši vecie politiķi neatkarīgi no vēlēšanu rezultāta. Vēlētāji par šīm partijām gan balsoja, bet vienlaikus redzēja aiz tām ekonomiskos milžus. Tāpēc labākais, ko varēja darīt, – izvēlēties mazāko ļaunumu.

Ja arī eksistēja kādas alternatīvas, par tām bija grūti izšķirties, tāpēc nepietiekamu vietu skaitu guva gan Saimnieks, Zīgerista partija un Vienības partija 6. Saeimā, gan arī Tautas partija, Sociāldemokrāti un Jaunā partija 7. Saeimā. Par optimistiskām varam uzskatīt tikai 5. Saeimas vēlēšanas, kad partijas bija jaunas un vēlētāji – gluži naivi. Bet šīs Saeimas laikā cilvēki arī pirmo reizi sāka domāt par politiķiem kā par pērkamiem un nevis tautas, bet sponsoru interešu aizstāvjiem.

Pie vainas šajā augošajā fatālismā tomēr ir pats nenosvērtais un drumslainais vēlētājs, jo pēc Latvijas ceļa panākumiem 5. Saeimas vēlēšanās izteiktu uzvarētāju mums vairs nekad nav bijis. Vienmēr bijis jāveido koalīcijas, kurās tas, kurš pašlaik nav premjera krēslā, tikai nedaudz izkustinot valdības pamatus, drīz šo amatu dabūs. Un šādā raibā jūklī cilvēkam grūti izšķirt, kurš īsti ir vainīgs pie tās vai citas neveiksmes. Tātad vēlēšanās trūka uzvarētāja, kas skaidri uzņemtos visu atbildību.

Turpretim šodienas Saeimā izveidojusies cita situācija. Var teikt, ka tai atkal ir pilnīgi skaidrs uzvarētājs, turklāt šim uzvarētājam vairs nav nekāda sakara ar visām iepriekšējām partijām. Un galu galā pats Latvijas politikas “vecā kursa” simbols - Latvijas ceļš - ir palicis aiz borta. Varbūt šo vēlēšanu iznākums beidzot turpmāko četru gadu vēlētāju galvās ieviesīs lielu skaidrību, kā īsti lietas notiek, un palīdzēs atbrīvoties no aizspriedumu kaudzes. Bet tas lielā mērā atkarīgs no tā, kāda būs jaunā koalīcija un tās sekmes.

Ja iepriekšējo vēlēšanu uzvarētāji - Saimnieks un Tautas partija - aizvien lielākās daļas vēlētāju skatījumā bija blēži, kas darbojas tikai un vienīgi savu interešu piepildīšanai, tad 8. Saeimas lielākā partija Jaunais Laiks (JL) samērā reti tiek uzskatīta par kaut kādā veidā nopirktu, un tā ir pārliecība, kas vēlētājam trūkusi visu iepriekšējo Saeimu laikā. Šī partija patlaban ir kā cerība pretstatā visām vecajām partijām, ko jaunajā Saeimā šoreiz simbolizē Tautas partija.

Bet pašlaik JL ir tieši tik deputātu, lai kopā ar trim mazajām partijām – Latvijas Pirmā partija (LPP), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un TB/LNNK izveidotu nelielu vairākumu Saeimā. Šajā koalīcijā, kur JL sastāda pusi no svara, šai partijai prognozējams absolūts līdera statuss (gandrīz vai sava veida diktatūra), jo alternatīvas tikpat kā nav - bez JL un Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) pārējām partijām ir tikai 50 vietas, kas ir nepietiekami valdības sastādīšanai. Lai gan TB/LNNK pati ir vecā elites partija, arī LPP un ZZS ir vairāki vecie politiķi, kas pat strādājuši valdībā, turklāt daudzi aiz pēdējās saredz Ventspils grupējumu, tos visus apvieno pozitīvais un visu jauno simbolizējošais JL. Var teikt, ka JL panākumi ir unikāli, protams, izņemot 5.Saeimas vēlēšanas, kad apstākļi bija pavisam citi.

Tieši tādēļ vēlētāju apziņā ir ļoti iespējama īpatnējas dihotomijas izveidošanās - JL kā uz ētiskiem principiem pamatots spēks un TP – ekonomisko magnātu partija, bet ar lielu pieredzes bagāžu, kurai turklāt ir vislielākā nopelnu daļa ekonomisko reformu īstenošanā un glābēja loma gan pēc banku kraha, gan Krievijas krīzes. Ja izveidosies koalīcija bez TP, kas ir daudzu Latvijas vēlētāju sapnis, JL paliks vienīgais izteiktais politikas veidotājs un tiks pilnībā asociēts gan ar valdības panākumiem, gan neveiksmēm.

Tāpēc nākamie četri gadi var kļūt par vislieliskāko skolu, kā balsot vēlēšanās. Ja JL gūs panākumus, tad, iespējams, vēlētāji uz visiem laikiem atsacīsies no vecajām partijām, un atliek tikai minēt, kas būs JL lielākais konkurents 9.Saeimas vēlēšanās. Bet, ja JL cietīs neveiksmi vai vismaz negūs sevišķus panākumus, tad var paredzēt, ka vēlētāji būs zaudējuši pēdējo ilūziju par jaunajām partijām un solījumiem, un partiju sistēma iesāks savu stabilizācijas posmu. Šāda scenārija gadījumā uz 9. Saeimas vēlēšanām jauna politiskā spēka pieteikums (piemēram, Vairas Vīķes- Freibergas partija) vairs netiks uzskatīts par nopietnu. Bet arī JL koalīcijas veiksmīgas darbības rezultātā, ja ļaudis nesāks uzskatīt JL un LPP par krāpnieku bandu, vēlētājiem nebūs vajadzības meklēt vēl vienu mesiju. Tātad, politikai vairs nebūs iespēju radikāli mainīties turpmāko Saeimu laikā, un šīs vēlēšanas jebkurā gadījumā būs aizsākušas stabilizācijas posmu.

Ceru, ka tiešām JL un LPP bloks izšķirsies par “tīrasiņu” valdības modeli, kurā vismaz zināmu laika posmu nedarbosies vēlētāju pretrunīgi vērtētā TP. Tādā gadījumā atliks vien sekot šīs valdības darbībai un stabilitātei. Jau paredzu, ka kritiskie periodi varētu būt saistīti ar iestāšanas noteikumiem Eiropas Savienībā, kur ZZS viedoklis varētu krasi atšķirties, ar privatizācijas jautājumu, bet, iespējams, arī ar Repšes diktatorisko vadības stilu. Neapgalvoju, ka šī koalīcija pavisam noteikti būtu šobrīd labākā Latvijas valstij, tomēr iespēja vēlētājam pašam pārliecināties, kas politikā ir mīti un kas – realitāte, ir daudz augstāk vērtējama. Jo gudrs vēlētājs ir ieguldījums ilgam laikam.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (11) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Imants.A 17.12.2004 09:36
Secinājumi loģiski, Reinim Bērziņam lielā mērā taisnība. Bet Tu neņēmi vērā tādus fruktus kā LPP ar negaidītiem izlēcieniem, kas visu var mainīt. Tomēr es nedomāju, ka Latvijas vēlētājs nākamajās vēlēšanās atbalstīs vēl kādus populistus, vismaz tādā apjomā, kā līdz šim.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 22.06.2003 13:23
zināmā mērā Repšem ir izdevies radīt lūzumu Latvijas politiskajā praksē.bet vai "pārrāvumā" tiks iesaistīti jauni spēki-tas ir interesants jautājums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Edžus 23.10.2002 19:30
Ir pamats domāt, ka"Trojas zirdziņš" E. Repšes valdībā tieši būs pirmā partija. Kāpec? tāpēc, "ka par mani gudrāka ir tikai nauda", tā sevi vērtē Šlesers. Ir pagājuša dažas dienas pēc vēlēšanām un Šlesera īlens vēlēšanu kampaņas organizēšanā jau ir izlīdis no maisa. Vienreiz jau viņš izgāzās no ekonomikas misista krēsla. Repše publiski zvērēja. bijušos amatos nelikšu. Šleses pieprasa ekonomikas ministra ienesīgo kēslu, jo vēl prihvatizējamais ir. nav gadījuma raksturstam, ka jau atkal parādījusies LATVENERGO prihvatizācijas jauna modifikācija. Jā, tikai nauda ir gudrāka par Sleseri un miljonāra rokās tā ik dienas grib augt vismaz ģeometriskā progresijā. Tā ir aksioma, kuru nav pamanījis vai arī jau negrib pamanīt Repše. Te un ne tikai te veidojas pirmā pretruna un Repšes piekāpība. Ir pamats domāt, ka tā nebūs vienīgā! Ir jau arī daži pretrunu simptomi ar zemniekiem Kas attiecas uz to, vai Repšes partijai nebūs čeveriešu, zīgeristu, jauniešu un dažu citu mūžs, paŗādīs pirmās simts dienas. Pagaidām Repšes partija manā skatījumā ir domu biedru klubs un nevis politiska partija. Par to liecina neprofesionāli izstrādātie partijas statūti un programma. Kā tie tiks darbības laikā pilnveidoti, to parādīs pirmā gada partijas darbība. Atkārtoju, pagaidām tas ir vadoņa klubs bez jebkādas politiskā, valsts mēroga organizatoriskā un finansiālā darba pieredzes. Arī Repše šjā jomā neko nav pieredzējis, izņemot 16 baku bankrotu, un Rīgas komercbankas sanāciju, kas iedzīvotājiem un uzņēmējiem maksāja 46 miljonus latu, bet LB nezaudēja neko. Tar ir murgs, ka valsti var vadīt tāpat, kā Latvijas banku! tas, ka jaundibinātās partijas ieguva pietiekami daudz mandātu, neapšabāmu ir tautas protests pret varas partijām, kas faktiski savā alkatībā ir nodeviša dziesmotās revolūcijas ideālus. Tagad Repšes kungam praksē jāpierāda, vai viņa valdība strādās tautas un valsts labā, vai jau iznirušo divu un citu miljonāru labā. Citas izvēles nav!.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis Ezers 17.10.2002 10:24
Latviešiem kā tautai, kas ir bijusi agrāra un patriarhāla, vēsturiski ir izveidojusies situācija ticēt vienam saimniekam, vienam glābējam, varētu pat teikt vēl vairāk - mesijai, kādreiz tas bija Kārlis Ulmanis, tad Šķēle, Krištopāns, tagad Einārs Repše. Cilvēciski saprotama ir šī velme, pavicinot burvju nūjiņu, kuras turētājs ir Repše, momentāli dzīvot Leputrijā ar Laimes lāci (nebūs korupcijas, būs lielas algas, būs straujš ekonomiskais uzplaukums utt). Cilvēki aizmirst to, ka visa pamatā katra Latvijas iedzīvotāja apzinīga attieksme pret savu darbu, valsti, sevi un savu ģimeni, un tikai tad būs iespējams vispārējs valsts uzplaukums. Jo kas tad ir šie ļaunie, kas ļauj pastāvēt sliktajai, korumpētajai sabiedrībai, tā ir tieši tā pati sabiedrība, kas ievēlēja visas iepriekšējās Saeimas. Pagaidām arī visas runas, ko esmu dzirdējis no jaunā vadoņa, ir bez seguma un nenopietnas. Protams, esmu par, lai tas viss arī tā arī notiktu, kā sola Repše, bet skepse pagaidām ņem virsroku pār šo ticību.

Veiksmi un labklājību latviešu tautai!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jermo 15.10.2002 19:40
Domaaju, ka tie, kas nesaskata luuzuma p-tu Latvijas politikaa ir pesimisti. Es buushu optimists un piekritiishu raksta autoram. Mees dziivojam ljoti interesantaa laikaa un ljoti interesantaa valstii. Pastaavam tik 10 g un pamazaam meegjinam ienjemt kaut kaadu politisko formu. Un shiis veeleeshanas, manupraat, buus noziimiigas shiis formas veidoshanaa. Mums bija divas jaunas, idealistiskas partijas, kas ienesa, tieshaam, kaut ko jaunu. Kaa vinjaam veiksie, tas jau ir cits, jautaajums, bet pats notikums jau ir ieveeriibas veerts. Nezinu kuraa valstii veel vareetu noveerot shaadu situaaciju.

Shiis veeleeshanas noteikti mainiis manu skatiijumu uz Latvijas politiku, un es domaaju, esmu paarlieciaats, ka neesmu vieniigais.

Ir veel kaads aspekts - cilveekiem tagad ir sasoliits nu praktiski viss iespeejamais. Viss, kas bija pirms ieprieksheejaam veeleeshanaam un tagad darbs, korupcijas apkaroshana, atklaatiiba, profesionalitaaate un godiigums. Jauna soliijumu kvalitaate - tas arii ir paveersiens.

Nu VAJAG mums normaalu valsts iekaartu, sisteemu, un es ticu ka Repshe var taadu izveidot. Var, bet vai sanaaks? Ja sanaaks tad luuzuma p-ts buus nepaarprotams.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

haota 15.10.2002 18:10
Domāju, ka mūsu būtiskākās nesaskaņas ir jautājumā, vai šī jaunā Saeima ienesīs radikālas pārmaiņas vēlētāju uzvedībā vai neienesīs. Vai līdz ar to partiju sistēma un skaits stabilizēsies vai arī nē. Es patiešām neredzu lielu atšķirību starp šīm vēlēšanām un 1995. un 1998. gadu vēlēšanām - visas sevī nesa stabilizācijas IESPĒJU, bet tā līdz šim tā arī nav īstenojusies. Pēc katrām no šīm vēlēšanām bija pamats minēt, ka, lūk ,nākamajās vēlēšanās tik radikālas pārmaiņas vairs nebūs iespējamas, un šiem minējumiem bija iespējams piemeklēt tik pat racionālus argumentus, kā ir minēti jūsu rakstā un komentāros.

Neesmu politoloģe (paldies Dievam :), tāpēc labprāt gribētu uzzināt: kādēc šīs zinātnes pārstāvjiem ir tendence pieņemt, ka cilvēks(vēlētājs) vienmēr rīkosies racionāli, ka viņam ir praktiski bezizmēra atmiņa attiecībā uz politiskajiem notikumiem, un uz šo atmiņu pamata viņš tik pat racionāli izvērtē visus argumentus par un pret un beigās izdara savu izvēli? Jo jūsu argumenti par labu tam, ka šīs vēlēšanas ienesīs krasas pārmaiņas vēlētāju uzvedībā, balstās uz vairākiem psiholoģiskas dabas pieļāvumiem, kas ir vismaz apstrīdami - pats galvenais (manuprāt) no tiem ir tas, ka vēlētājs attiecinās Jaunā Laika, LPP, ZZS veiksmes un neveiksmes uz "jaunajām partijām" kopumā. Politoloģiski tam ir kaut kāda jēga, bet skatoties no indivīda viedokļa starp jaunajām partijām ir milzīgas atšķirības, kas neļauj tās skatīt kā grupu, kategoriju. Ļoti reti kurš atzīst, ka principā pastāv kaut kāda līdzība starp Zīgerista, Kaula , Saimnieka, Jaunās partijas projektiem no vienas puses un JL, LPP, ZZS no otras puses. Vēlētājs diez vai, izvēloties balsot par JL, LPP, apsvēra, cik efektīvi darbojās iepriekšējās jaunās partijas. Jo šīs partijas, lai gan atkal jaunas, tomēr viņam asociējās ar kaut ko radikāli citu. Manuprāt, tas pats var notikt 2006. Saeimā - parādīsies jaunas partijas, kas būs pietiekami atšķirīgas no šodienas jaunajām partijām (vai vismaz būs atšķirīgi "iepakotas" - kā tas notika ar ZZS un LPP) un vēlētājam pat prātā nebūs tās vērtēt, izejot no JL panākumiem vai neveiksmēm.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

nick 15.10.2002 12:18
Prieks, ka mūsu mazajā Latvijā parādījies vēl viens publicists ar uzvārdu Bērziņš.

Nediskutējot par materiāla saturiski viendienīgām atklāsmēm, gribētu bilst vien to - un tas vairāk attiecas ne uz Bērziņa, bet gan citu "politiologu" daiļdarbību - , ka Latvijas vēsture savas unikālās gultnes dēļ tomer atšķiras no, teiksim, amerikāņu tiesu sitēmas, kas savu apšaubāmo autoritāti balsta uz precedentiem (pat ne precedentu kopsakarībām). Latvijas politiskā sistēma savukart mēģina to atdarināt, piekopjot sistēmisku nekrofiliju, vienalga, vai runājam par pašmāju (Karlis Ulmanis), vai citzemju līķiem, kuru, kā zināms, netrūkst. Es domāju, ka laiku pa laikam ir lietderīgi attureties no Makjavelli vai Čērcila citēšanas - dodiet taču savai mazajai vēsturei kaut nedaudz patstāvības. Es domāju, ka laiku pa laikam vērts atturēties no skaitā sazēlušajiem algebriskajiem pārcilājumiem,šīs politisko cāļu sapārošanas rudenī, kas it lieliski kompensē guverntantiski sociālo politioloģiju. Tāta taču tiek pieprasīta diplomdarbu, disertāciju vai kadu citu zinātnisku darbu sfērā.

Priecēja Puriņa un Šulca kungu raksts. Ja kāds spējis pārvarēt tā virsrakstu, tad vinš jau bija ieguvējs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Reinis Berzins 14.10.2002 20:34
Jaa, rakstaa netiek arii teikts, ka veeleetaaju motiivi, balsojot par jaunajaam partijaam, buutu mainiijushies. Svariigi ir tas, ka shoreiz veeleeshanu rezultaati ir atshkjiriigi. Vai Ziigerists, Kauls, Saimnieks un Jaunaa partija bija patiesi uzvareetaaji? Ziigerists valdiibaa taa arii neiekljuva. Joprojaam palieku pie uzskata, ka JL tomeer ir ljoti izteikts uzvareetajs atskjiriibaa no tiko nosauktajaam partijaam. Luuk, kaada ir pashreizeejaa situaacija: triis mazaas partijas atbalsta to, ka JL piederees vairaakums ministru amatu. Bet tas noziimee arii pilniigu kontroli paar valdiibas leemumiem, kas ir atkariigi no taa, kaa nobalso vairaakums ministru.

Tas jau ir noziimiigi daudz, kaut arii taa veel nebuutu pilniiga JL dominance, jo kaadas mazaa partija tomeer buutu speejiiga izraisiit valdiibas krishanu. Kaut arii valdiibai ir pavisam neliels vairaakums, domaaju, ka mazajaam partijaam buus cieshi jaaturaas pie Jaunaa laika. Vispirms, LPP un ZZS tas ir izdeviigaak, lai nezaudeetu savas poziiciijas attieciibaa pret veeleetaajiem, jo par vinjiem balsoja kaa par jauniem un tiiriem speekiem, tie pashi veeleetaaji, kas balsoja par Jauno Laiku. Otrk’art, ja tomeer shii valdiiba kristu, ikvienai no trijaam partijaam ir risks izlidot no poziicijas. Vislabaakajaa situaacijaa sheit ir LPP, kas vismaz pagaidaam ir Jaunaa Laika sateliits, ja vien nesaaks pats shuupot valdiibu. Taatad no LPP nevareetu gaidiit valdiibas krishanu. Savukaart gan ZZS, gan TB/LNNK veel ticamaak var palikt aarpusee. Taatad pashlaik redzams tikai tas, ka vairaakuma koaliicijas partijas tikai peec iespeejas centiisies notureeties valdiibaa, jo labaakas alternatiivas taam nav.

Kaut gan veel ir viena iespeeja – ja kaada partija neapmierinaata dotos pie Tautas partijas un, gaazhot veco valdiibu, cereetu uz vietu jaunajaa. Kura no partijaam vareetu taa riikoties? Gan LPP (ljoti skaidri), gan ZZS (ne tik) iestaajushaas pret kopaaieshanu ar TP, turklaat ZZS un TP ir visai nesakaartoti personiskie reekjini. Taa vareetu buut TB/LNNK. Bet saliidzinaasim bloku JL/LPP ar 36 vietaam un TP/”Teevzemieshi” ar 28 vietaam! Uzdroshinos apgalvot, ka Jaunajam Laikam izdosies vadiit valdiibu diezgan ilgu laiku pat ar minimaalu respektu prêt citiem koaliicijas locekljiem. Shis laiks buus pietiekams veeleetaajam, lai redzeetu, vai shii valdiiba ir labaaka par ieprieksheejaam. Cilveekam arii nebuus sevishkju gruutiibu saskatiit, ka to pilniibaa vada Jaunais Laiks, ko varees arii vainot visaas valdiibas neveiksmees.

(Tomeer ZZS Ingriidas Uudres personaa peec veeleeshanaam pateica, ka ar PCTVL kopaa neies. Bet ko tas vinjiem dos, ja neviena cita shiim abaam nekad nepiebiedrotos. Ir skaidrs, ka veeleetaaji shaadu savieniibu ar Jurkaana-Rubika bloku nekad nepiedotu, kaa arii viedoklji tad buutu paarlieku atshkjiriigi, lai shaada valdiiba speetu produktiivi straadaat.)

Ieprieksheejo veeleeshanu uzvareetaaji ir bijushi lielaa meeraa pretruniigi veerteeti sabiedriibaa. Ja 16% nobalsoja par Ziigeristu, tad 74% bija kategoriski pret. Piemeeram, kad uzvareeja Saimnieks, Ziigerists, Tautas partija, veeleetaaji vareeja teikt – “jaa tas ir jauns speeks, bet, manupraat, shim jaunajam speekam jaabuut citaadam, taapeec naakamajaas veeleeshanaas gan noteikti nobalsoshu par iisto”. Jaunais Laiks buutiski atskjiraas no ieprieksheejiem uzvareetaajiem. Un jaasaka, ka sheit viedoklji nedalaas 16%-74%, bet visi cilveeki, cik naacies noveerot, par Jauno Laiku lielos vilcienos domaa liidziigi – taatad nebuus taa: “labi, ka es par vinjiem nebalsoju, es gan ieveeleeshu pareizos”. Un kaapeec tas ir taa? Pirmkaart, to neuzskata par Bojaara un Ziigerista tipa populistiem, veel mazaak, ja tas darbosies valdiibaa, kur partija kljuust visvairaak reaalistiska. Otrkaart, pagaidaam tai nav paraadiijusies ekonomisko grupeejumu aizmugure. Un ja shai partijai taas nebija tad, kad naudu vajadzeeja veeleeshanu kampanjai, tad shajaa “miera” posmaa tiem paraadiities buus veel mazaaks iemesls. Un tomeer teoreetiski shaads risks pastaav. Taadaa gadiijumaa cilveeki redzeetu kaa, vinjupraat, agraak tiira un nevainiiga partija partija laika gaitaa samaitaajas. Vai ir jelkad ieprieksh izdevies to noveerot? Shis piemeers tad arii liktu zaudeet peedeejo ticiibu jaunajaas partijaas. Vai otraadi: ja Jaunais Laiks darbotos sekmiigi, cilveeki beidzot netiktu (vinjupraat) vairs piemaaniiti, un tad arii eventuaalai Vairas Viikjes-Freibergas partijai vairs nebuutu argumetnu kaa glaabeejam.

Vai cilveeki uzskatiis JL valdiibas progresu par pietiekamu ? Es to nemaz rakstaa nemeegjinu risinaat. Galvenais ir cits jautaajums – kaa Jaunaa Laika valdiiba paraadiis sevi saliidzinaajumaa ar ieprieksheejaam valdiibaam. Jaa cilveeki, pierod pie labklaajiibas, bet progresa straujumu tie pamana gan – jo tas noziimee paarmainjas, kas peec definiicijas ir kaut kas taads, pie kaa nevar pierast. Varbuut tieshaam Repshes valdiiba buus taada pati vai pat veel vaajaaka par citaam – bet tieshi taa jau buus taa veeleetaaju skola, kas shoreiz buus skaidrs piemeers, nevis kaut kas politikas norishu juuklii apsleepts kaa ieprieksh, kas bija atshkjetinaams tikai politologiem, nevis vienkaarsham pilsonim.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

haota 13.10.2002 15:07
1) Nebūt neesmu pārliecināta, ka var uzskatīt, ka šīs vēlēšanas iezīmē (vai var nest) būtisku pagriezienu Latvijas vēlētāju uzvedībā. Pēc būtības balsojums par JL, LPP, ZZS īpaši neatšķiras no balsojuma par Zīgeristu, Kaulu, Saimnieku, Jauno Partiju. Protams, primitīvais populisms partiju reklāmās vairs neatskan, taču vēlētāju motīvi, izvēloties par ko balsot, manuprāt, ir palikuši tie paši – nevēlēšanās atbalstīt vecās partijas un jaunās partijas kā labākas (tīrākas) nākotnes cerība. Ja šīs “jaunās” partijas sasmērēsies, tad, manuprāt, nekas neliecina par to, ka vēlētāji atteiksies no kārdinājuma ievēlēt kārtējās “jaunās, tīrās” partijas. Jo pirmais motīvs (neatbalstīt “vecos”) nekur nebūs pazudis, bet pie jauno partiju kārdinošā tēla piestrādās vēl profesionālāki PRisti vai vēl morāli autoritatīvāki līderi (piemēram, Vaira Vīķe-Freiberga.)

2) Diez vai varu piekrist, ka šajās vēlēšanās ir skaidrs uzvarētājs. 26 vietas Saeimā ne tuvu nav nepārprotams rezultāts, īpaši ņemot vērā, ka nākamās divas partijas arī ir ieguvušas vairāk kā 20 vietas. Četru partiju koalīcija Saeimā nosaka to, ka lielu lomu spēlēs arī 3 mazākās valdību veidojošās partijas, kuru līderi ir bijuši iesaistīti politikā, un diez vai vēlētājs būs ar mieru tērēt savus ierobežotos laika un uzmanības resursus, lai nošķirtu tieši ar ko un cik daudz ir saistīts JL un cik – pārējās partijas. Visi “nesmukumi”, kas var notikt saistībā ar šo valdību, neizbēgami metīs ēnu uz JL.

3) Es neredzu pamatu prognozēm pēdējās rindkopās. Nevaru iedomāties, kādiem ir jābūt panākumiem, lai arī sabiedrība uzskatītu, ka ir noticis ievērojams progress. Politiķu un politisko partiju nelaime ir tā, ka cilvēki ātri pierod pie visa labā un sāk uzskatīt to par pašu par sevi saprotamu. Paskatīsimies uz LC piemēru – pirms 4 gadiem nebija pārliecības par uzaicinājumu iestātiesNATO,ES, tajā laikā katram otrajam Latvijas iedzīvotājam nebija mobilais telefons, bija daudz retāk pieejams Internets un arī vispārējais dzīves līmenis bija zemāks. Kurš ir gatavs atzīt, ka tas ir savā ziņā valsts veiktās politikas nopelns? Gandrīz neviens – jo šāda attīstība no šodienas skatījuma šķiet kaut kas pašsaprotams. Nedomāju, ka 2006. gada vēlētājs, izvērtējot savu dzīveslīmeni un valsts attīstību kopumā, nevarēs tikt pārliecināts par to, ka JL uzdotais temps ir par lēnu, un kādas citas partijas piedāvājums nesīs vēl ātrāku progresu. Apvienojot to ar NEIZBĒGAMIEM skandāliem, no kuriem valdošās partijas vienkārši nevar izvairīties, vēlētājiem būs vēl skaidrāka motivācija izvēlēties atkal ko jaunu.

4) Domāju, ka lielākās nesaskaņas šajā koalīcijā ir paredzamas no pretrunām starp Repšes paredzētajām valsts reformām un pārējo 3 partiju sponsoru un biedru interesēm. Jo, galu galā, Repšem šīs trīs partijas ir vajadzīgas tik pat daudz, cik tām - JL. Patiesībā domāju, ka ZZS manevra iespējas ir īpaši lielas : jo viņi nav solījuši nebiedroties ar PCTVL.

5) Domāju, ka šīs vēlēšanas ir pierādījušas to, ka stabilizācija, par kuru runāja pēc iepriekšējām vēlēšanām (salīdiznājumā ar 1995. gada vēlēšanām), nenotiek. Manuprāt, ņemot vērā Latvijas vēlēšanu sistēmu un motīvus (vēsturiskos, personiskos, ekonomiskos, sociālos), kas liek Latvijas vēlētājiem izvēlēties tieši tādas un ne citas partijas, par stabilizāciju ir iespējams runāt tikai teorētiski.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Reinis Berzins 11.10.2002 18:21
Vai var tik vienkaarshi teikt, ka tas ir protesta balsojums? Veeleetaajam nepietiktu ar to, ka ar balsi tiek tikvien kaa izteikta negatiiva attieksme pret vecajaam varas partijaam (zinu protams arii taadus veeleetaajus, kas vienkaarshi ir pret visu, tachu vinju nav vairaakums). Cilveeki tomeer cer, ka shiis jaunaas partijas vecaas "nelietiibas" neatkaartos - ja to definee kaa protesta balsojumu, tad piekriitu. Bet tas arii nekur rakstaa nav noliegts.

Nevar arii vienkaarshi LPP pievienot abstraktu lielumu "...+ reklaama" - jo reklaama ir ideja, ko partija pasniedz veeleetaajam. Bet idejas liidziigas ir daudzaam partijaam, taapeec atkariigs, cik biezhi taa tiks reklameeta, lai veidotos asociaacija "ideja = piem. LPP". Shoreiz shii ideja bija "nost ar vecaa kursa politiku", par ko veeleetaajs arii nobalsoja. Taapeec, ka bija daudz reklaamas, kas paraadiija, ka to aizstaav LPP, taapeec arii kampanja ietekmeeja partijas popularitaati.

Treshkaart, protams, DPS, un TP sevi centaas nostaadiit iepretim visam vecajam. Tomeer sho partiju vadoshajiem cilveekiem jau ieprieksh bija bijusi noziimiiga Latvijas politikaa, par ko turklaat abas tika nopeltas lielaakaas sabiedriibas daljas aciis, sevishkji TP. JL turpretim praktiski vispaar nav bijis liidzdaliigs politikas neveiksmees (banku kriizee ljaudis pat vaino nevis Repshi, bet gan Maari Gaili). TK "Latvijai" gan bija shii alternatiiva, bet ja par to nobalsoja 16% veeleetaaju, tad pret buutu turpat 84%. Ar JL taa gan nav, kas ir unikaali kaa uzvareetaajam. Bet svariigaakais, jau ir tas, ka JL atshkjiriibaa no DPS, TK "Latvijai" un TP ieguvis paarliecinoshu uzvaru (ne tik daudz mandaatu, cik poziiciju zinjaa).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

trz 11.10.2002 13:48
Nepiekriitu raksta autoram - balsojums par Repshi bija protesta, par LPP - daljeeji protesta + reklaamas, taapat kaa agraak par DPS, LVP, TKL, LSDSP un TP, kuru taapat pozicioneeja sevi kaa ar "politisko eliti" vai pat "klikji" nesaistiitus.

Saistītie raksti