5. sadaļa. Uzņēmējdarbības likumdošana

Sarunu rezultāti

Iesaki citiem:

Šīs sadaļa apraksta visai plašu jautājumu loku, sākot no direktīvām par uzņēmuma īpašnieka identitātes un finansu rādītāju izpaušanu līdz uzņēmumu apvienošanās vai sadalīšanās noteikumiem, grāmatvedības un vides aizsardzības standartiem. ES direktīvas nodrošina akcionāru interešu aizsardzību un nosaka, ka jebkurš ES pilsonis var uzsākt uzņēmējdarbību jebkurā ES dalībvalstī. Tādā veidā ES cenšas veicināt uzņēmumu konkurētspēju, jauninājumu jeb novitāšu ieviešanu tirgū, tajā pat laikā cenšoties nodrošināt tādu uzņēmējdarbību, kas nerada kaitējumu apkārtējai videi.

ES finansē īpašas programmas uzņēmumu atbalstam, piemēram, caur tā sauktajiem strukturālajiem fondiem vai Eiropas investīciju bankas aizdevumiem palīdzot uzņēmumam ieviest ES ražošanas vai vides aizsardzības standartus. Tāpat ES aktīvi iesaistās uzņēmēju sadarbības veicināšanā, piemēram, organizējot pieredzes apmaiņas braucienus.

Latvija lielāko daļu šīs jomas ES direktīvu iestrādājusi Komerclikumā, līdz ar to nodrošinot, ka sakārtotā un līdz ar to drošā ES sistēma tiek ieviesta arī šeit. Taču Eiropas Komisija saistībā ar ES paplašināšanos, lielāko uzmanību pievērš farmaceitisko produktu patentu aizsardzībai, cīņai pret mūzikas ierakstu, filmu un citu tā saukto intelektuālo produktu pirātismu, kā arī vienoto ES preču zīmju ieviešanu paplašinātā ES[1].

Saskaņā ar īpašām direktīvām, ražotājs var pieprasīt un aizsargāt savas tiesības uz sava produkta īpašo krāsu, formu un nosaukuma grafisko zīmi jeb logotipu, kas identificē konkrēto preci. Piemēram, jogurta nosaukums “Zilonītis” var būt reģistrēta preču zīme. Līdz ar paplašināšanos, preču zīmes aizsardzības teritorijai jāpaplašinās no 15 uz 25 valstīm. Tādējādi problēmas būtība slēpjas jautājumā: kas notiek, ja šo pašu preču zīmi jogurtam “Zilonītis” reģistrējis gan kāds uzņēmējs Vācijā, gan cits uzņēmējs Latvijā? Iestāšanās sarunās abas puses vienojušās, ka ES preču zīmes automātiski tiks ieviestas visās kandidātvalstīs, tajā pat laikā ņemot vērā arī tās tiesības, kas kandidātvalstu uzņēmējiem garantētas agrāk[2]. Taču gadījumā, ja divi uzņēmēji sāks tiesu darbus par tiesībām uz vienu preču zīmi, piemēram jogurtu “Zilonītis”, Latvijas uzņēmējiem jāgatavojas apjomīgam un dārgam tiesvedības procesam, kura iznākums visticamākais nebūs Latvijas pusei labvēlīgs.


____________

[1] Enlargement of the European Union, guide to negotiations chapter by chapter, Eiropas Komisija
[2] Report on the results of the negotiations on the accession of Cyprus, Malta, Hungary, Poland, the Slovak Republic, Latvia, Estonia, Lithuania, the Czech Republic and Slovenia to the European Union, Eiropas Komisija

Šī publikācija ir tapusi projekta "Fwd:Eiropa" ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi