5 mīti par to, kādam jābūt politiķim 7

Mēs visi dzīvojam mītu, priekšstatu un stereotipu pasaulē. Ik dienas, visā, ko darām vai nedarām, ik situācijā, ko izdzīvojam, vai, tieši otrādi, izvēlamies no tās novērsties, kā darbā, tā privātā dzīvē, cilvēki “pārtiek” no stereotipiem, paši tos “atražo” un paši apnikumā rauc degunus. Īpaši daudz šādu stereotipu ir jomā, kas kļuvusi par manu profesiju, t.i., politikā.

Iesaki citiem:

Kāpēc to saku? Ja lūdzat mani uz pusotras lapas izklāstīt, kādi ir mani principi un uzskati, kāds ir mans universālo vērtību mērs, tad jāatzīst – tas var izrādīties ļoti grūti un vispārinošā veidā varbūt pat neiespējami. Jo tad man būtu jāizstāsta jums sava dzīve.

Tomēr es varu ko citu. Varu pastāstīt jums par to, ko daru, lai ar vienkāršām, rutinētām darbībām nenokautu sevī balsi, kurā jāklausās ļoti cītīgi, to balsi, kas izšķirošās situācijās nekļūdīgi saka priekšā, kā nenokļūt uz slidenās takas, ko bezgala cītīgi min diezgan daudzi politiķi visā pasaulē un kas beigās noved pie nekad nezūdoša nemiera sirdī. Tā nemiera, kurā pat pašam sev grūti atzīties. Tā nemiera, kura kvintesence skan – “līdz īstam valstsvīram netiku, bet nekad vairs nespēšu būt nekas cits kā politiķis”. Tā nemiera, kas patiesībā ne mirkli neļauj būt laimīgam, nokaujoša, nervozējoša nemiera, par kuru sliktāku ko grūti iedomāties.

Tad, lūk. Es cīnos ar mītiem, priekšstatiem un stereotipiem. Ne citu cilvēku dzīvē, tas nav mans uzdevums, tikai savējā. Un ne pēc formas, bet pēc būtības. Katru reizi, kad vadu sēdi, katru reizi, kad lasu dokumentu, katru reizi, kad izšķiros, ko teikt, kā rīkoties, gluži apzināti cenšos neļauties tam uzbāzīgajam, ķepīgajam, glumajam spiedienam, kas paģērē, kādam ir un kādam nav jābūt politiķim. Un ne jau vienmēr tas izdodas. Bet es ļoti cenšos.

Kāds ir šis spiediens? Kas ir tas, kam jāturas pretī? Ļoti dažādas lietas, protams. Tik dažādas, cik dažādas ir situācijas. Un, starp citu, ja runājam par politikas kā nodarbošanās jaukajām pusēm, tad jāatzīst, ka tieši šīs ikreiz dažādās, ikreiz mainīgās situācijas, ar kurām jātiek galā, kurās nav iespējami divi pilnīgi vienādi risinājumi, ir tas, kas mani politikā saista. Taču pie visas šīs dažādības ir identificējams tāds kā mītu kopums, kuram svarīgi “nepiespēlēt”.

Mīts Nr.1.

Ir pieņemts domāt, ka politiķim jābūt lielam runātājam, tā sakot, spējīgam noturēt runu kaut vai zem ūdens. Kaut kādā ziņā tā patiešām ir, zināmām runas dāvanām ir jāpiemīt un, ja tādu nav, vēlams tās izkopt galvenokārt, jau tāpēc, ka politiķim svarīgi tikt pareizi saprastam, savukārt, nevienam vēlētājam nav uzlikts par pienākumu pūlēties politiķi saprast. Politiķim būtu jāiemācās formulēt savu viedokli tā, lai tas būtu saprotams bez īpašas piepūles. Taču. Tikpat liels grēks kā celt priekšā auditorijai nesagatavotu, nesaprotamu vai pat murgainu viedokli, ir censties noslēpt viedokļa trūkumu ar saldu dainošanu vai emocionāli sakāpinātu ideālistisku frāžu bārstīšanu, atsakoties runāt par lietas būtību. Neiekrist šai grēkā uzskatu par principa lietu.

Mīts Nr.2.

Ir pieņemts domāt, ka politiķim dabiskā kārtā jābūt tendētam uz privilēģijām, ka tas it kā pieder pie lietas. Manuprāt, tas ir nožēlojami. Vairumam cilvēku patiešām ir iedzimta tieksme pēc ērtas un komfortablas dzīves, par to nav jākaunas, tas nav jāslēpj, taču katram sabiedrības dienestā esošam cilvēkam savas privilēģijas ir jāsašaurina līdz nepieciešamajam minimumam, apzinoties, ka mūsdienās jebkādu privilēģiju esamība būtu attaisnojama tikai attiecībā uz tām personām, kas citu labā skrien, kamēr krīt. Tas, kas pārsteidz, ir – cik bieži gan pati amatpersona, gan sabiedrība kopumā par normu uzskata tieši pretējo.

Mīts Nr.3.

Ir pieņemts domāt, ka politiķim jābūt varas un posteņu kāram, ka tas izriet no viņa politiskās būtības un ar to jāsamierinās kā ar nenovēršamo. Domāju, ka nekas nevar būt pazemojošāk indivīdam un sabiedrībai kopumā kā samierināties ar šo kā ar aksiomu, tādējādi padarot to neapšaubāmu, neizkustināmu un nesitamu. Kā reiz teica slavenais Kisindžers – “vara patiešām ir visstiprākais uzbudinošais līdzeklis”, tomēr tieši tāpēc mums visiem – ar varu apveltītājiem un apveltītajiem būtu maksimāli jācenšas saglabāt skaidru galvu un bez mēra neglorificēt kāda indivīda tieksmi pēc šīs uzbudinošās vielas, lai kas arī šis cilvēks būtu.

Mīts Nr.4.

Ir pieņemts domāt, ka politiķim jābūt bez mēra pašpārliecinātam, ar “simts gudrāko galvu” sindromu sirgstošam. Arī tie ir maldi vai vismaz ilūzijas, kas reti ved pie laba gala. Jo šaubas patiesībā ir svētība. Arī politikā. Šaubas ir tās, kas raksturo situāciju, kurā cilvēks nav sadzēries manis pieminēto varas uzbudinošo dziru līdz pilnīgam reibumam, šaubas ir tās, kas raksturo normālu, cilvēcīgu, veselā saprāta noteiktu pozīciju. Tāpēc vienlīdz lielā mērā mācos, vēl joprojām ik dienas - mācos, pieņemt izšķirīgus lēmumus, reizē neaizmirstot, kā tas ir – šaubīties un lūgt padomu.

Mīts Nr.5.
Ir pieņemts par normālu uzskatīt politiķu tieksmi uzvesties tā, it kā iegūtais amats un karjeras iespējas būtu dāvana vai balva par nopelniem, saņemta gandrīz vai ar kāda “augstāka spēka” ziņu. Patiesībā viss ir tieši otrādi. Nekas nav “no augšas”, nekas nav “kā balva” un nekas nav “uz mūžu”. Viss – amati un tribīnes, pilnvaras un atribūti ir tikai uz laiku un tikai un vienīgi darbs. Ļoti specifisks, arī - interesants, tāds, uz kuru vienmēr būs konkurence, tāds, kurā var augstu kāpt un tikpat zemu krist, bet tikai un vienīgi darbs.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (7) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ivarsl 13.08.2002 12:31
Sveicināti!

nu smuki jau smuki! tikai, varbūt, pat pārāk, tāpēc aizdomīgi negribas tam visam ticēt!

tik pareizas frāzes!

un nav tas aktuāli, kādam ir jābūt politiķim!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jancitis 07.08.2002 12:49
Muljkiigi, radiit miitu, ka Saimas deputaatam jaabuut ar politisku izgliitiibu, lai izveidotu politisko funkcionaaru slaani, kas paartiek no tautas sviedriem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Izidors 06.08.2002 10:11
Jā, tiesa kas tiesa! LC taču ir plaši pazīstams ar savu elitārismu un vīzdegunību... Kurš gan vēl augstprātīgāk prastu "muļķu zemes" nabaga iemītniekus pamācīt un apgaismot, ja ne diženais raženais mūsu tautas aizstāvis un visi sērdieņu protektors - ceļš :)))

Repšik vismaz bazarēja par saviem ideāliem, Lībane savukārt tikai klārē, kas tautai jāsaprot par pasaul;es varenajiem, lai tik nedod dies' nepārprot un neiedomājas, ka tie nemazam nav pasaules naba un viskristāldzidrākās dvēseles visā universumā...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

discoveryman 05.08.2002 15:02
Mīti!?

Jā, šie iepriekš uzskaitītie mīti ir, tika neliela daļa no cilvēku ''maldīgā" priekštata par politiķiem un politikas procesiem. Mēs-parastie mirstīgie, kas lielākajā gadijumā aprobežojamies ar TV skatīšanos un avīžu lasīšanu, nepiedalamies jūsu-pie varas esošā "klubiņa" sanāksmēs, kurās tad tiek taisīta tā "lielā politika",mēs redzam tikai gala rezultātu pēc kārtējām politiskajām "batālijām'' . Varbūt tas ir tas iemesls, kāpēc mēs izdomājam dažādus mītus. Ciniski skan, bet tā tas ir, jo politiskās leģitimitātes trūkuma dēļ, sabiedrība ir atsvešinājusies no politiskās elites,un tā viņu acīs ir , nekas vairāk, kā bariņš varaskāri krāpnieki , bet varbūt tie ir tikai izdomājumi, vāi kā jūs viņus saucat-"mīti".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

svaha 31.07.2002 18:46
"Mēs visi dzīvojam mītu, priekšstatu un stereotipu pasaulē".

1mīts: Mēs visi...

"Ik dienas, visā, ko darām vai nedarām, ik situācijā, ko izdzīvojam, vai, tieši otrādi, izvēlamies no tās novērsties, kā darbā, tā privātā dzīvē, cilvēki “pārtiek” no stereotipiem"

2 mīts:cilvēki “pārtiek” no stereotipiem...

"paši tos “atražo” un paši apnikumā rauc degunus. Īpaši daudz šādu stereotipu ir jomā, kas kļuvusi par manu profesiju, t.i., politikā".

3 mīts:paši tos (mītus) “atražo” un paši apnikumā rauc degunus.

VĒLU VEIKSMI RAŽOŠANĀ.Ha-Ha

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ivars Graudiņš 31.07.2002 16:26
Visi ciema suņi rēja …

Tiešām tā! (:~0 Jo augstāk kāp jo vieglāks paliek gaiss un vel vientuļāks paša garstāvoklis. Gribās ticēt, gribās cerēt, gribās baumām dalīties … Kur tie mīti radijās, vai politiķu pašveidots? Parasti jau politiķi izlaiž baumas, ticiet vai ne, tā tas ir ja gan. (:~))

Pieci taisnīgi un atdzīti paradoksa mīti kas ir izlaisti tautā. Citos vārdos ko politiķi negrib lai citi zin:

(1) Vienkāršas lietas nevar būt komplicētas, tikai biežāk atkārtotas. Ko tas nozīmē: birokrātijas darbs ir mūžīgs un nodarbināšanas nemainas no dienas uz dienu.

(2) Politiķi kalpo saviem vēlētājiem un ir pateicīgi par dienišķo maizīti labsirdīgiem pilsoņiem.

(3) Politiķi ir socialisti, viņi saņem pelņu no valdības netkarīgi no darba rezultātiem. Ja kāds politiķis nav socialists tad pelņa nāk no citurienes!

(4) Politikas infrastruktūra ir noteikta. Viņa mainas tikai vienā virzienā ar pieaugumu.

(5) Vienmēr kāds citis ir atbidīgs. Politiķi pārņem atbildību tikai tad kad rezultāti ir zinami.

Pūt vējiņi, dzen laiviņu, aizdzen mani …. (:~))

Ivars Graudiņš

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Izidors 31.07.2002 16:04
Darga Kristiana!

Izklausas jau arkartigi skaisti un pamacosi, bet ka tad ir ar pasiem LC politikiem?

Vai tad sie miiti nav radusies galvenokart pateicoties tiesii viniem - jusu LC vadosajiem kolegiem, "lokomitivem", Gailiem, Kristopaniem, Adamsoniem u.tml.???

Kurs gan cits, iznemot LC, ir tik ilgi un visaptverosi sedejis varas pozicijas un iemiesojis sevii jedzienu "politikis"???

Tas tomer ir apbrinojami, ka cilveki, kas pasi sadus mitus ir radijusi, var sita moralizet par tiem...

Bet nekas, Lai jums veicas!

Saistītie raksti