Foto: Foto - G. Dieziņš © AFI
Sarunu rezultāti
Pakalpojumu sniegšanas brīvība nozīmē, ka jebkuram ES pilsonim vai viņa uzņēmumam ir tiesības uz vienādiem noteikumiem par attiecīgu samaksu sniegt pakalpojumus kādai citai personai vai uzņēmumam jebkurā ES valstī. Citiem vārdiem, arī pakalpojumu tirgus ES ir vienots un pakļaujas vienotiem minimālajiem standartiem. Tas nozīmē, ka daudzās pakalpojumu jomās ES noteikusi minimālās normas, kas jāpilda visām dalībvalstīm, tajā pat laikā iesakot katrai pašai piemērot augstākus standartus. Piemēram, bankas bankrota gadījumā ES likumdošana nosaka, ka bankai jākompensē katra klienta noguldījumi ne mazāk kā 20 000 eiro apmērā, tajā pat laikā katra dalībvalsts ir tiesīga šo summu palielināt, ja to pieprasa vietējie apstākļi.
Tajā pat laikā apdrošināšanas firmas un apsardzes firmas pakļautas kopīgiem ES standartiem. Pateicoties tiem, līdz ar Latvijas pievienošanos ES, apdrošināšanas līgumi būs spēkā visā ES teritorijā. Savukārt, Latvijas likumdošanā tiks izdzēsta diskriminējošā norma, kas nosaka, ka apsardzes firmu vadītāji drīkst būt tikai Latvijas pilsoņi.
Brīva pakalpojumu kustība ir īpaši izdevīga ļoti specifisku pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, cirka māksliniekiem vai sabiedrisko attiecību speciālistiem sporta jomā, jo pievienošanās vienotajam ES pakalpojumu tirgum dod tiem iespēju paplašināt savu klientu loku, kas vienā valstī ir visa ierobežots.
ES likumdošanai, kas attiecas uz šo sadaļu, vienlaicīgi jāspēj nodrošināt ērtus noteikumus pakalpojumu sniedzējiem, kā arī stingras pakalpojumu saņēmēju – patērētāju aizsardzības normas. Piemēram, īpaša direktīva ļauj pakalpojumu sniedzējiem pieprasīt un izmantot patērētāja personas datus un tajā pat laikā cits ES likums apraksta stingrus personas datu aizsardzības principus.
Latvija šajā sadaļā jau ar pirmo iestāšanās dienu solījusies izpildīt visas ES likumdošanas prasības, izņemot divus principus, kuros tā panākusi pārejas periodu ieviešanu. Pirmais no tiem ļauj Latvijas banku sektoram līdz 2007.gada beigām neieviest noguldījumu garantiju shēmu. Savukārt otrais ļauj pilnībā ieviest investoru kompensācijas sistēmu sākot ar 2008.gada 1.janvāri. Tas nozīmē, ka Latvijas bankas līdz tam nevarēs Latvijas noguldītājiem garantēt ES noteikto minimālo kompensāciju – jau pieminētos 20 000 eiro – noguldījuma zaudējuma gadījumā un tikai ar 2008.gada 1.janvāri būs izveidojušas nepieciešamo noguldījumu garantiju fondu. Šāds pārejas periods pieprasīts, lai straujā tempā netiktu sadārdzināti banku pakalpojumi[1].
Savukārt tā kā ES atļāvusi dalībvalstīm aizsargāt savu darba tirgu no topošo dalībvalstu darba spēka, šie ierobežojumi visticamākais ietekmēs arī pakalpojumu brīvu kustību. Konkrēti, Austrija un Vācija varētu ieviest ierobežojumus, kuru rezultātā savus pakalpojumus nevarēs brīvi sniegt celtnieki un apkopējas no jaunajām ES valstīm[2].
_________________________
[1] Latvijas Ārlietu ministrijas materiāls
[2] Enlargement of the European Union, guide to negotiations chapter by chapter, Eiropas Komisija (PDF formātā)
Šī publikācija ir tapusi projekta “Fwd:Eiropa” ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.