26. sadaļa. Ārējās attiecības

ES ārējo attiecību jomā koncentrējas galvenokārt, uz ekonomiskajām attiecībām ar tās tuvākajiem kaimiņiem, kā arī ASV, Kanādu un Japānu, Ķīnu un citām Āzijas valstīm, Austrāliju un Jaunzēlandi.

Iesaki citiem:

Dalībvalstis ir atdevušas Savienībai mandātu dalībvalstu interešu vārdā vienoties ar šīm valstīm un starptautiskajām organizācijām (piemēram, Pasaules tirdzniecības organizāciju), par tirdzniecības kvotām vai kopējiem humānās palīdzības projektiem un tamlīdzīgiem jautājumiem. Citiem vārdiem, ārējo ekonomisko attiecību jomā ES pārstāv Eiropas Komisijas prezidents un attiecīgās jomas komisāri, kurus pilnvaro dalībvalstu attiecīgās nozares ministri. Tas ir loģisks solis, jo ES ir vienots tirgus, kopīgi standarti un politikas, kā arī muitas savienība. ES arī ir pasaulē lielākais tirgotājs, jo tās importa un eksporta apjoms sastāda aptuveni piekto daļu pasaules tirdzniecības apgrozījuma[1].

Savu ražotāju aizsardzībai ES ieviesusi muitas tarifus pret trešajām valstīm (ārpus ES). Tajā pat laikā ES piešķīrusi tirdzniecības atvieglojumus eksportam no jaunattīstības valstīm. Tas arī nozīmē, ka līdz ar pievienošanos ES, visām kandidātvalstīm ir jāpārtrauc divpusēji tirdzniecības līgumi ar citām valstīm, piemēram, Latvijas un Baltkrievijas vienošanās par tirdzniecības tarifiem, un jāpievienojas ES noslēgtajiem līgumiem ar attiecīgajām valstīm.

ES ārējo ekonomisko attiecību ietvaros arī nosaka embargo un ekonomiskās sankcijas pret tām zemēm, kuras pārkāpušas vai ir aizdomas, ka ir pārkāpušas kādas starptautiskas normas. Piemēram, ES joprojām nav atcēlusi piecu gadu ilgušo ieroču tirdzniecības aizliegumu pret Lībiju. (Šis embargo tika ieviests 1998.gadā pēc lidmašīnas eksplozijas virs Lokerbijas Skotijā. Aizdomas par sprādziena organizēšanu krita uz diviem Lībijas pilsoņiem, kurus valsts sākumā atteicās izdot.)

Tomēr ES intereses pasaulē nav tikai ekonomiska rakstura, jo ES ir arī lielākais attīstības veicināšanas un humānās palīdzības donors pasaulē. Jāuzsver, ka šajā jomā pagaidām ES dalībvalstis var rīkoties arī katra atsevišķi, piemēram, Lielbritānija var īstenot kādu humānās palīdzības programmu Irākā bez citu ES valstu iesaistīšanas. Arī finansiālā palīdzība, piemēram, tirgus ekonomikas principu ieviešanai jaunattīstības un trūcīgajām valstīm, ir ES ārējo attiecību jomas sastāvdaļa.

Piebildes: Šo jomu bieži vien jauc ar ES kopīgo ārlietu un drošības politiku, taču pēdējā attiecas uz ES politiskajām attiecībām ar citām pasaules valstīm un starptautiskajām organizācijām.

______________________________
[1] Eiropas Komisijas dati


Šī publikācija ir tapusi projekta "Fwd:Eiropa" ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi