25. sadaļa. Muitas savienība

Muitas savienība ir vēl viens nozīmīgs instruments, lai ES varētu īstenot četras ES pamatbrīvības – brīvu personu, preču, pakalpojumu un kapitāla plūsmu. Šis ES sadarbības projekts attīstījies pakāpeniski, sekojot ES attīstībai.

Iesaki citiem:

Vispirms tika izveidots vienots iekšējais tirgus, kura rezultātā jebkurš ES uzņēmējs var piedāvāt savas preces vai pakalpojumus patērētājiem jebkurā ES valstī. Līdztekus šai attīstībai tika ieviests arī princips par brīvu personu kustību, lai ES pilsoņi varētu brīvi pārvietoties, kā arī strādāt un apmesties uz dzīvi jebkurā ES dalībvalstī. Uzņēmēju interesēs ES nostiprināja arī kapitāla brīvas plūsmas principus, pateicoties kuriem jebkurš ES pilsonis var, piemēram, investēt kādā uzņēmumā citā ES dalībvalstī.

Tā kā vienotajā tirgū visiem uzņēmējiem ir jāievēro vienotie ES standarti, arī preču pavadzīmju standarti, un tajā ir atceltas visas muitas barjeras (piemēram, ievedmuitas nodokļi), zuda iemesli ES uzņēmumu kravu pārbaudēm uz iekšējām ES robežām. Tāpēc šī prakse tika pārtraukta ar 1993.gada 1.janvāri.

Šīs priekšrocības līdz ar iestāšanos varēs baudīt arī topošās dalībvalstis. Tāpat tās pārņems visus ES noteiktos ievedmuitas tarifus un nodevas, kuras ES noteikusi precēm no tā sauktajām trešajām valstīm (ārpus ES). Piemēram, ja agrāk Latvijai ar Krieviju, Ukrainu vai Baltkrieviju bija līgumi par divpusējiem tirdzniecības noteikumiem, tos tagad aizstās ES tarifi. Tas arī nozīmē, ka Latvijai vairs nebūs pieejami visi tie ienākumi, kuri valsts budžetā nāk no muitas tarifiem, jo 75% no ES ievedmuitas tarifiem tiek ieskaitīti ES kopējā budžetā un Latvijai paliek tikai 25% no iekasētā apjoma. Pretējā gadījumā tas būtu netaisnīgi pret tām valstīm, kuru robežas nav ārējās ES robežas un līdz ar to tās nevarētu tikt pie šādiem ienākumiem.

Bez muitas tarifiem muitniekiem būs jāadministrē arī lauksaimniecības subsīdijas. Proti, ja pāri Latvijas robežai tiks eksportētas ES ražotas lauksaimniecības preces, kurām pienākas ES subsīdijas, tas Latvijas muitniekiem būs jānoziņo atbildīgajām ES instancēm[1].

Taču, lai kandidātvalstis varētu pievienoties muitas savienībai un varētu garantēt, ka spēs izpildīt tās uzliktos pienākumus, kandidātvalstīm bez ES likumdošanas normu ieviešanas jāizpilda arī daudzi tehniski parametri. Piemēram, Latvijas austrumu robežai jābūt aprīkotai ar jaunajām tehnoloģijām, tai skaitā labiem datoriem, lai Latvijas muitnieki varētu pievienoties kopējai ES datu bāzei un, precīzi pildot ES noteiktos standartus, reģistrēt tajā ienākošās kravas. Ja šādas sistēmas nav, kravu kontrole un reģistrācija ir neiespējama. Tāpat kandidātvalstīm jāstrādā pie korupcijas novēršanas muitas punktos.

_______________________
[1] “Par jaunās muitas režīma pakāpeniskumu”, Latvijas Vēstnesis, Eiropas Vēstis 18.07.2003


Šī publikācija ir tapusi projekta "Fwd:Eiropa" ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi