Foto: Patrick Hoesly
Jebkura persona, kas pauž nepatiku pret kādu ideoloģiju, vai politisko kārtību grupā un publiskā vietā Krievijā gan teorētiski, gan praktiski var nonākt blakus uz apsūdzēto sola Pussy Riot meitenēm.
Šodien plkst.14:00 plānots pasludināt spriedumu Pussy Riot lietā, kuras norisei seko ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē. Vēlos veikt nelielu ekskursu tiesību normās uz kuru pamata augstāk minētās grupas dalībnieces šodien saņems sodu.
Gan Latvijas, gan Krievijas krimināltiesību normas satur atbildību par huligāniskām darbībām.
Latvijā[ 1 ] par huligānismu, saskaņā ar Krimināllikuma normām, personas ir saucamas pie atbildības, ja notikusi rupja sabiedriskā miera traucēšana, kas izpaudusies acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu vai uzņēmumu vai organizāciju darbu (KL 231.panta 1.daļa). Šādas uzvedības gadījumā personas saucamas pie atbildības un var tikt sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām. Gadījumā, ja šādas darbības izdarītas personu grupā vai, ja tas saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam vai ar mantas bojāšanu vai iznīcināšanu, vai ar pretošanos varas pārstāvim vai personai, kura vēršas pret sabiedriskās kārtības pārkāpšanu, vai ja tas izdarīts, lietojot ieročus, kā arī citus miesas bojājumu nodarīšanai izmantojamus priekšmetus, persona var saņemt sodu brīvības atņemšanas veidā uz laiku līdz septiņiem gadiem un policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.
Krievijā[ 2 ] par huligānismu, saskaņā ar Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa normām (KF KK 213.pants), personas ir saucamas pie kriminālatbildības, ja tās ir veikušas rupju sabiedriskās kārtības pārkāpumu, kas izpaudies kā acīmredzama necieņa pret sabiedrību, kas veikta pielietojot ieročus vai priekšmetus, kurus personas izmantojušas kā ieročus. KF KK 213.panta pirmās daļas 1.punkta b. apakšpunktā turklāt norādīts kvalificējošais motīvs – ja tas veikts vadoties no politiskiem, ideoloģiskiem, rasu, nacionāliem vai reliģiska naida motīviem vai naida motīviem pret kādu sociālo grupu. Minētās KF KK 213.panta 1.daļā norādītās darbības sodāmas ar naudas sodu, vai sabiedriskiem darbiem, vai labošanas darbiem uz laiku no viena līdz diviem gadiem, vai piespiedu darbu uz laiku līdz pieciem gadiem, vai brīvības atņemšanu uz šo pašu laiku. Tomēr 213.panta otrajā daļā Krievijas likumdevējs paredzējis atbildību par tādu pašu nodarījumu, taču, ja tās veikušas personas pēc iepriekšējas vienošanās, vai notikusi pretošanās varas pārstāvjiem vai citai personai, kas veic sabiedriskās kārtības sargāšanas pienākumus vai personai, kura mēģina pārtraukt sabiedriskās kārtības pārkāpumu. Šādā gadījumā personas sodāmas ar naudas sodu 50 tūkstošiem līdz 1 miljonam Krievijas rubļu, vai darba algas apjomā vai citu ienākumu apjomā par trīs līdz četru gadu periodu, vai piespiedu darbiem uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem.
Ir pamats uzskatīt, ka šāds KF KK 213.pantā paredzētais huligānisma sastāvs, kurā tieši uzsvērts tādu darbību kaitīgums, kas saistīts ar politisku, ideoloģisku vai reliģisku uzskatu paušanu ir viens no iemesliem, kāpēc Pussy Riot lieta ir ieguvusi rezonansi. Pēc būtības Krievijas likumdevējs šādu situāciju ir jau iestrādājis tiesību normās. Krievijas Federācijas Augstākās tiesas plēnuma lēmumā no 2007.gada[ 3 ] , kur apkopoti KF Augstākās tiesas ieteikumi Krievijas tiesām tiesu prakses vienādošanai ir norādīts, ka saskaņā ar KF KK 213.pantu krimināli sodītas var būt tikai tādas darbības, kuras tiek atzītas par tādu rupju sabiedriskās kārtības pārkāpumu, kas izpaužas:
a)Acīm redzamā necieņā pret sabiedrību, ja tas veikts ar ieroču vai priekšmetu, kas tiek lietoti ieroču vietā piemērošanu;
b)Vadoties no motīviem, kas saistīti ar politisko, ideoloģisko, rasu, nacionālo vai reliģisko naidu vai neiecietību vai vadoties no naida motīviem pret kādu sociālo grupu.
Augstākās tiesas plēnuma lēmumā norādīts, ka tiesām, lemjot par rupja pārkāpuma esamību ir jāņem vērā veikto darbību veids, laiks, vieta, kā arī veikto darbību intensitāte. Acīmredzama necieņa pret sabiedrību izpaužas sabiedrībā vispārpieņemto normu apzinātā pārkāpšanā, kas saistīta ar vainīgā vēlmi pretstatīt sevi apkārtējiem, demonstrēt noniecinošu attieksmi pret viņiem. Taču lēmumā arī norādīts, ka tiesas pienākums ir noskaidrot, ar kādu konkrētu darbību formā ir izpaudies rupjais sabiedriskās kārtības pārkāpums un tieši kuras darbības norāda uz to, ka vainīgais tās veicis aiz necieņas pret sabiedrību, tas jānorāda spriedumā. Lai kvalificētu vainīgā rīcību kā huligānismu, kas veikts personu grupā pēc iepriekšējas norunas, tiesām jāņem vērā, ka iepriekšējai norunai ir jābūt ne tikai par huligānisku darbību veikšanu, bet arī jau uz augstāk pieminēto ieroču lietošanu, vai šādu darbību veikšanu vadoties no politiskiem, ideoloģiskiem, rasu, nacionāla vai reliģiska naida vai neiecietības motīviem, vai vadoties no naida motīviem pret kādu sociālo grupu.
Ar pretošanos varas pārstāvim vai personai, kura vēršas pret sabiedriskās kārtības pārkāpšanu ir jāsaprot pēc Krievijas tiesību normām, kā jebkuru pretošanos gan krimināltiesiskā kārtā sodāmo darbību veikšanas laikā, gan pēc šīm darbībām, pretojoties aizturēšanai, vai personu nogādāšanai policijā. Bet personas, kuras izpilda apsardzes vai sabiedriskās kārtības nodrošināšanu ir – armijas pārstāvji, personas, kuras veic privāto detektīvdarbību, kas piesaistītas sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, vietējās pašvaldības amatpersonas, kuras pilnvarotas noteiktajā pašvaldības teritorijā nodrošināt sabiedrisko kārtību.
Vadoties no augstāk minētā ir iespējams secināt, ka būtiskā atšķirība[ 4 ] starp Latvijas un Krievijas attiecīgo normu ir tajā, ka Latvijas Krimināllikuma 231.pants paredz atbildību par rupju sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru vai iestāžu vai uzņēmumu vai organizāciju darbu, bet saskaņā ar Krievijas Federācijas KK 213.pantu – tās ir darbības, kas izpaužas rupjā sabiedriskās kārtības pārkāpumā, paužot acīmredzamu necieņu pret sabiedrību. Taču KF KK 213.panta pirmajā daļā ir atruna par motīviem, kuriem pieskaitīta politiskā pārliecība un ideoloģiskā, kā arī reliģiskā naida paušana. Tādējādi jebkura persona, kas pauž nepatiku pret kādu ideoloģiju, vai politisko kārtību grupā un publiskā vietā Krievijā gan teorētiski, gan praktiski var nonākt blakus uz apsūdzēto sola Pussy Riot meitenēm.