22. sadaļa. Vides aizsardzība

ES galvenais mērķis šajā jomā ir nodrošināt Eiropas ilgtspējīgu attīstību, saglabājot dabas daudzveidību, saudzīgi izmantojot dabas resursus un mazinot videi un cilvēku veselībai bīstamos piesārņojumus.

Iesaki citiem:

Direktīvas šajā jomā ietver striktas normas gan par dzeramā, gan peldvietu ūdens kvalitāti, kā arī obligātu atkritumu šķirošanu. Daudzās ES valstīs papīrs, plastmasas pudeles un stikls tiek atšķirts no pārējiem atkritumiem, bet baterijas un akumulatorus ir aizliegts izmest parastajās atkritumu tvertnēs. Direktīvās arī noteikts pieļaujamo trokšņu, radiācijas un gaisa piesārņojuma apjoms.

Šo un citu normu iespaidā ES dalībvalstīs pēdējo desmit gadu laikā nozīmīgi samazinājies elektrības un izejvielu patēriņš, kā arī neatjaunojamo resursu, piemēram, ogļu izmantošana. Tāpat ES aizliegusi daudzas bīstamas ķīmiskas vielas un turpina papildināt šo sarakstu ar citiem nepārbaudītiem ķīmiskiem elementiem[1]. Tomēr situācija vides aizsardzības jomā ES ir tālu no perfektas, jo daudzas normas nav ieviestas pilnīgi visās dalībvalstīs.

Arī kandidātvalstis šajā jomā pieprasījušas lielāko skaitu pārejas periodu, jo, pēc Eiropas Komisijas aprēķiniem, ES vides kvalitātes standartu ieviešanai Centrālajā un Austrumeiropā nepieciešami aptuveni 100 miljardi eiro[2]. Latvijai tam nepieciešams aptuveni pusotrs miljards latu (lielākā daļa nākuši un nāks no ES fondiem)[3].

Latvija panākusi astoņus pārejas periodus, piemēram atkāpi no normas, ka degvielas pārvadātāju autocisternas jāuzpilda no apakšas. Tā kā lielākā daļa Latvijas autocisternu tiek uzpildītas no augšas, šī ES prasība Latvijā būs ieviesta ar 2009.gadu.

Tāpat līdz 2005.gadam Latvijai jāuzbūvē bīstamo atkritumu poligons un sadedzināšanas iekārta. Savukārt līdz 2016.gadam jānodrošina laba ūdens kvalitāte, modernizējot notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas iekārtas, kā arī nomainot vecos ūdensvadus, lai uzlabotu dzeramā ūdens kvalitāti. Ideālajā variantā pēc 2016.gada lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju varēs droši dzert nevārītu ūdeni no krāna.

Vēl Latvija panākusi pārejas periodu (līdz 2006.gadam) rentgena ierīču nomaiņai, jo tās izstaro veselībai bīstamu jonizējošo starojumu.

Latvijai nav nekādu atkāpju dabas daudzveidības saglabāšanas jomā, kur ES rūpējas par apdraudēto augu, putnu un dzīvnieku aizsardzību, jo dažās ES valstīs cilvēki nezina, kas ir stārķis vai bebrs vai lūsis. Taču Malta panākusi atļauju līdz 2008.gadam turpināt seno tradīciju - ķert savvaļas putnus un turēt tos ieslodzītus būros. Un Igaunija drīkst turpināt medīt lūšus, lai gan šis dzīvnieks ES ierakstīts aizsargājamo dzīvnieku sarakstā. Abas valstis pierādījušas, ka šo tradīciju pārtraukšana izjauktu līdzsvaru dabā.

Piebilde: ES vides aizsardzības jomā ir nozīmīgs spēlētājs arī starptautiskajā arēnā, jo tā finansiāli palīdz jaunattīstības valstīm, piemēram, uzstādīt ūdens attīrīšanas iekārtas, kā arī cīnās par Kioto protokola ieviešanu. Tas uzliek saistības samazināt gaisa piesārņojumu, kura rezultātā strauji palielinās globālā sasilšana.

_____________________
[1] skat. Eiropas vides biroja mājas lapu

[2] “Enlargement of the European Union, guide to negotiations chapter by chapter”, Eiropas Komisija (PDF formātā)

[3] “Lai pielāgotos ES standartiem, vides aizsardzībā jātērē miljards latu”, Latvijas Vēstnesis 09.05.2003


Šī publikācija ir tapusi projekta "Fwd:Eiropa" ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi