Raksts

19. sadaļa. Telekomunikācijas


Datums:
30. jūlijs, 2003


Autori

Providus


Foto: A. Jansons © AFI

ES ir liberalizēts telekomunikāciju tirgus - tas nozīmē, ka fiksētos un mobilos telefonu sakarus uz brīvas konkurences noteikumiem var piedāvāt jebkurš uzņēmums un nevienā valstī nav pieļaujams šī tirgus monopols.

Tāpēc līdz ar iestāšanos ES arī kandidātvalstu tirgi būs atvērti Eiropas operatoriem, tātad sakaru pakalpojuma tarifi ilgtermiņā varētu samazināties, vienlaicīgi uzlabojot sakaru kvalitāti. Piemēram, visticamākais, ka drīz vien Latvijas mobilo tālruņu operatori būs spiesti pārtraukt pieslēgumu dalīšanu vietējos un starptautiskajos pieslēgumos, jo konkurenti no Eiropas piedāvās jebkuram abonentam zvanīt un saņemt zvanus visās ES valstīs.

Tā kā šajā tirgū darbojas daudzi operatori, telekomunikācijas regulē ES direktīvas, kas pieprasa valstij nodrošināt telefona sakarus visiem tās iedzīvotājiem, Latvijas gadījumā – arī Latgalē. Direktīvas arī nosaka, ka fiksētās līnijas abonenta numurs paliek viens un tas pats neatkarīgi no tā, kuru operatoru klients izvēlas. Pretējā gadījumā numura maiņa varētu būt nopietns iemesls, kāpēc palikt pie tā paša operatora, līdz ar to kļūstot par šķērsli brīvam tirgum šajā nozarē.

Līdz ar pievienošanos ES visās kandidātvalstīs jāievieš arī vienota telefonu numerācijas sistēma, piemēram, ES izziņu tālrunis ir 118, bet avārijas gadījumos jebkurā ES dalībvalstī var zvanīt uz 112.

Taču šī joma neattiecas tikai uz telefonu sakariem, bet arī satelīta komunikācijām, radio un pasta pakalpojumiem, kabeļtelevīziju, kā arī informācijas tehnoloģijām – internetu. Šis uzsvars radās 1994.gadā, kad ES sāka strādāt pie informācijas sabiedrības veidošanas ar mērķi veicināt ekonomisko izaugsmi un jaunu darba vietu radīšanu. Piemēram, ES atbalsta iniciatīvas, kuru rezultātā interneta pakalpojumus cilvēki izmantotu ne tikai darba vajadzībām un izklaidei, bet arī izglītībai un uzņēmējdarbībai, tajā skaitā veicot naudas pārskaitījumus ar interneta bankas palīdzību.

Tā kā šīs jomas Latvijā ienāca salīdzinoši nesen, šeit bieži vien ieviestas jaunākās ES normas un tehnoloģijas, kuras pagaidām vēl nav ieviesušas visas tā sauktās vecās dalībvalstis. Piemēram, interneta bankas pakalpojumi Beļģijā ir ļoti nesens jauninājums, kura izmantošanai nepieciešams datorā instalēt īpašu programmu. Tikmēr Latvijā šī pakalpojuma izmantošana vairs nav jaunums.

Piebilde: ES veicina e-pārvaldes izveidošanu, lai nodrošinātu, ka valsts iestāžu datu bāzes ir savstarpēji saistītas un tās varētu elektroniski sazināties viena ar otru, atbrīvojot cilvēkus no gaidīšanas rindās un vairāku institūciju piespiedu apmeklēšanas.

ES virzās uz pilnīgu liberalizāciju arī pasta pakalpojumu jomā.

Šī publikācija ir tapusi projekta “Fwd:Eiropa” ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!