17. sadaļa. Zinātne un pētniecība

Sarunu rezultāti

Iesaki citiem:

Šīs jomas likumdošana ES pamatā balstās uz Eiropas Komisijas un ES Ministru padomes lēmumiem un dalāma divos blokos – viena attiecas uz pētniecības un tehniskās attīstības veicināšanas programmām, otra – uz ES sadarbību ar citām valstīm zinātnes un pētniecības jomā.

Jāatgādina, ka 2000.gadā Portugāles galvaspilsētā tika nosprausts ambiciozs mērķis, kas iekļauts tā sauktajā Lisabonas stratēģijā – līdz 2010.gadam izveidot ES par pasaulē viskonkurētspējīgāko un dinamiskāko ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām un jauninājumiem. Taču ES pagaidām šajā jomā nevar sacensties ar ASV, kur zinātnē un pētniecībā tiek ieguldīts daudz vairāk līdzekļu. Pēc Eiropas Komisijas datiem, ES šajā jomā iegulda 1,93% no IKP, kamēr ASV šis skaitlis ir 2,96% (2002.gada dati).

Viens izskaidrojums ir fakts, ka ES dalībvalstu darbības zinātnes un pētniecības jomā līdz deviņdesmito gadu sākumam netika koordinētas, līdz ar to tika zaudētas daudzas iespējas uzsākt apjomīgākus ES līmeņa projektus. Pētnieku un zinātnieku sadarbība notika divpusēju vienošanos vai kādu valstu grupu ietvaros.

Taču pēdējo desmit gadu laikā ES būtiski mainījusi šo praksi un ieviesusi programmas zinātnes un pētniecības atbalstam, tā piemēram, Sestā ietvara programma (no 2002.-2006.gadam) par 17% palielina šajā jomā ieguldītos līdzekļus.

Arī visas kandidātvalstis (to skaitā Bulgārija un Rumānija, bet ne Turcija) uz līdzvērtīgiem noteikumiem jau piedalījās Piektajā ietvara programmā (laika posmā no 1998.-2002.gadam). Tas nozīmē, ka Latvija šajā programmā samaksājusi tādu kā dalības maksu, pretī saņemot iespēju, ka Latvijas pētnieki var pieteikties treniņiem, stipendijām, kā arī pētniecības projektiem ES robežās[1].

Jāpiebilst, ka šajās programmās nepastāv tā sauktās nacionālās kvotas, tas ir, nav noteikts skaits projektu vai stipendiātu, kas jāatbalsta no katras dalībvalsts. Tas nozīmē, ka finansējumu iegūst labākie pētnieki un zinātnieki Eiropā, un var gadīties, ka, piemēram, Francijas zinātnieki uzvar desmit projektos, bet vācieši – nevienā.

Piebilde: Šajā jomā kandidātvalstīm nav nepieciešamības ieviest ES likumdošanas normas.



___________

[1] Informācija par Latvijas dalību 5.ietvara programmā


Šī publikācija ir tapusi projekta "Fwd:Eiropa" ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi