1. sadaļa. Brīva preču plūsma

Sarunu rezultāti

Iesaki citiem:

Var likties, ka brīva preču plūsma ir process, kurā Latvija jau šobrīd pilnīgi iesaistījusies. Tomēr šī viena no četrām ES galvenajām brīvībām (pārējās trīs ir brīva kapitāla, pakalpojumu un personu kustība) nenozīmē tikai to, ka katrā dalībvalstī ražotajiem produktiem un precēm ir atvērts vienotais ES tirgus. Šī sarunu sadaļa skar gan kopīgus ES preču kvalitātes standartus, gan kopīgus noteikumus, kādi jāpilda katram ražotājam, sākot no produkcijas radīšanas procesa līdz pat tā nogādāšanas veikalos, lai šo produktu drīkstētu pārdot aptuveni 500 miljonu patērētāju lielajā ES tirgū. Ja kāds Latvijas ražotājs savu preci eksportē, piemēram, uz Ukrainu, kas nav ES iekšējā tirgus valsts, uz viņu ES likumdošanas normas šajā sfērā neattiecas.

Direktīvās, kas apraksta dažādu produktu kvalitātes standartus, atrodamas detaļas par, piemēram, pieļaujamo krāsvielu un to devu izmantošanu pārtikā; par to, kādam jābūt šokolādes sastāvam, lai to sauktu par piena šokolādi, un tamlīdzīgi. Savukārt, tās direktīvas, kas apraksta ražošanas un preču pārvadāšanas normas, nosaka, piemēram, tās sfēras, kurās ražotājam nepieciešama īpaša licence (tās ES ir daudz mazākā skaitā nekā Latvijā), kā arī temperatūras, kurās drīkst pārvadāt, piemēram, kosmētiku.

Jāpiebilst, ka ES tirgū pārdoto preču kvalitāti garantē divu veidu likumdošana: tā sauktā harmonizētā likumdošana, kad ES saskaņotie likumi pilnībā ieviesti visās dalībvalstīs; kā arī tā sauktā neharmonizētā likumdošana, kad dalībvalstu likumi nav saskaņoti, bet šīs preces ES tirgū var tikt pārdotas, jo atbilst kādas vienas dalībvalsts kvalitātes standartiem. [1]

Tādā veidā ES cenšas nodrošināt, lai tās iekšējā tirgū riņķo tikai tādas preces, kurām ir garantija par to nekaitīgumu un kvalitāti, un, lai gan tas var prasīt ražotājiem atvērt makus lielām investīcijām (standartu ieviešanai), lielākais ieguvējs no šī procesa, protams, ir patērētājs.

Pēc Latvijas ekspertu aplēsēm, aptuveni 90% Latvijā ražotās produkcijas šobrīd jau atbilst ES standartiem[2], tāpēc arī Latvija šajā sadaļā apņēmusies visu ES likumdošanas kopumu ieviest jau ar pirmo iestāšanās dienu. Līdz 2004.gada 1.maijam darbojas Latvijas un ES protokols (tā sauktais PECA protokols[3]), kas nosaka īpašu preču grupu brīvu kustību Latvijas un ES tirgos. Šīs preču grupas - elektropreces, būvmateriāli un rotaļlietas - jau tagad atbilst ES prasībām.

Taču citas topošās ES dalībvalstis, piemēram, Kipra, Lietuva, Malta, Polija un Slovēnija, panākušas pārejas periodus, lai ieviestu ES standartus medikamentu tirgū[4]. Tas nozīmē, ka, piemēram, slovēņi pēc iestāšanās ES vēl četrus gadus varēs savā zemē nopirkt turpat Slovēnijā ražoto aspirīnu, kas atbilst vietējai likumdošanai jeb tā sauktajiem nacionālajiem standartiem, bet pilnībā nepakļausies ES normām. Bet tas tajā pat laikā arī nozīmē, ka šo aspirīnu šos pašus četrus gadus nevarēs nopirkt citās ES dalībvalstīs, arī Latvijā.

Piebildes: Brīva preču plūsma un cīņa par taisnīgu konkurenci nav pilnībā attiecināma uz lauksaimniecības produkciju, jo tur katrai dalībvalstij tiek piešķirti atļautās ražošanas apjoma griezti jeb kvotas.

ES īsteno vienotu un striktu politiku pret tā sauktajās trešajās valstīs (ārpus ES) ražotajām precēm. Tām, lai tiktu ES tirgū, ne tikai jāatbilst ES kvalitātes standartiem, bet arī jārēķinās ar apjomīgiem muitas tarifiem un nodevām, kas visā ES ir vienotas. Tas nozīmē, ka līdz ar iestāšanos ES, visai no, piemēram, Krievijas vai ASV ievestajai produkcijai Latvijā tiks piemēroti vienoti muitas tarifi un kvotas, kas aizstās agrākos divpusējos līgumos noteiktos tarifus. Parasti ES ievedmuitas tarifi trešajām valstīm ir augstāki, kas varētu nozīmēt, ka produkcija no šīm valstīm pēc iestāšanās ES varētu kļūt dārgāka.

________________________

[1] “Enlargement of the European Union, guide to negotiations chapter by chapter”, Eiropas Komisija (PDF formātā)

[2] Latvijas ražotāji jau sekmīgi konkurē Eiropas tirgū, Latvijas Vēstnesis, Eiropas Vēstis: 09.05.2003

[3] PECA protokols, Official Journal C 151 E , 25/06/2002 P. 0221 - 0221 (PDF formātā)

[4] Report on the results of the negotiations on the accession of Cyprus, Malta, Hungary, Poland, the Slovak Republic, Latvia, Estonia, Lithuania, the Czech Republic and Slovenia to the European Union, Eiropas Komisija (PDF formātā)


Šī publikācija ir tapusi projekta "Fwd:Eiropa" ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi