PROVIDUS veiktais pētījums par biedrību un nodibinājumu problēmām un risinājumiem. Lasi
Eiropas valstis nedrīkst ignorēt to, ka ir jāveido labas ekonomiskās attiecības starp Ķīnu un ES, lai Eiropa varētu izmantot Ķīnas strauji augošā tirgus iespējas. Lasi
Līdz ar Eiropas Kopējās drošības un aizsardzības politikas izveidošanu (KDAP) 1999.gadā, ES sasniedza ievērojamu progresu attiecībā uz ārpolitikas institucionalizāciju. Lasi
Šobrīd aplūkot Eiropas Savienību kā mazspējīgu varētu likties nedaudz savādi, jo beidzot ES sāk sakārtot ilgi diksutētās ilgtspējas problēmas. Lasi
Pētījums prezentē vērtējumu ES enerģētikas politikas attīstībai pēc Lisabonas līguma pieņemšanas. Tas analizē līguma reformu ietekmi uz enerģētikas politiku, pētot, to efektivitāti, jauninājumus un iespējamo potenciālu. Lasi
Pētījums tapis kā reakcija uz grūtībām īstenot Lisabonas līgumu no ārpolitiskās perspektīvas kā spēcīgam globālam spēlētājam pasaules politikā. Lasi
Pētījums ir koncentrēts uz ES vēstures jautājumu, institucionālo struktūru un lēmumpieņemšanas procesu izpēti un atspoguļošanu. Lasi
ES prezidentūra ir brīdis, kad tiek pievērsta uzmanība Latvijas valstij un Latvijas vārdam. Tā ir iespēja prezentēt Latviju. Lasi
Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā joprojām ir vairākas neskaidrības attiecībā uz nacionālo parlamentu iesaisti Eiropas pārvaldības sistēmā. Nacionālo parlamentu 10000 deputātiem būtu jāaizstāv ES likumdošanā subsidiaritātes princips. Lasi
Pirms desmit gadiem dalībvalstis nodeva Eiropas Savienībai likumdošanas un politikas veidošanas kompetences imigrācijas, patvēruma un robežu kontroles jomās. Lasi
Pētījumā tiek analizēta demokrātiskā teorija Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas
Lisabonas līguma lēmuma kontekstā. Tas ir nepieciešams, jo lēmumā netiek sniegts
viennozīmīgs skaidrojums attiecībā uz demokrātiju Eiropas Savienībā.
Lasi