PĒTĪJUMS: Baltijas valstis Eiropas Savienībā: vakar, šodien un rīt 

Autors:Agnia Grigas, Andres Kasekamp, Kristina Maslauskaite, Liva Zorgenfreija and Jerzy Buzek

2013.gads Baltijas valstīm bijis nozīmīgs Eiropas integrācijas kontekstā - Lietuva kļuva par pirmo prezidējošo valsti, savukārt Latvija kā otrā uzaicināta pievienoties eiro zonai. Lasi

Article research

Latvijas skatījums uz Eiropas Savienības nākotni 

Autors:Žaneta Ozoliņa (red.)

Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā notika laikā, kad lielākā daļa dalībvalstu uzskatīja, ka ir sasniegts Eiropas integrācijas kulminācijas punkts un vēl jāpieliek tikai nelielas pūles, lai sapņi par apvienotu un reizē politiski vienotu Eiropu kļūtu par realitāti. Lasi

Article research

Nacionālo centrālo banku integrācija Eiropas centrālo banku sistēmā 

Autors:Vita Pilsuma

Promocijas darba ietvaros novērtēts centrālo banku darbību un integrāciju raksturojošo rādītāju loks, izstrādātas 3 reitingu kopas un novērtēta to izmantošanas iespēja integrācijas tendenču un darbības efektivitātes analīzei. Autore veikusi ES valstu centrālo banku darbību raksturojošo rādītāju un noteikto reitingu un klasteru salīdzinājumu, padziļināti analizējot Baltijas valstu centrālo banku un Danmarks Nationalbank darbības rezultātus un to dinamiku. Lasi

Article research

Spotlight on Policy Coherence 

Autors:Providus

CONCORD uzskata, ka Eiropas Savienības rīcībpolitikas kaitē attīstības valstīm, īpaši tirdzniecības un lauksaimniecības jomās, jo attīstības palīdzība kļūst mazāk efektīva, vienlaikus ieguldot līdzekļus un atņemot tos vietējiem ražotājiem. Lasi

Article research

Whose Aid is it Anyway? Politicizing Aid in Conflicts and Crises 

Autors:Providus

Pasaules nabadzīgākajās vietās vājinājusies starptautiskās palīdzības efektivitāte gan nodrošinot pamata vajadzības, gan risinot nabadzības problēmas. Neskatoties uz to, ka palīdzība efektīvi spēj nodrošināt dzīvību glābšanu, tiesību aizsardzību un dzīves apstākļu uzlabošanu, daži palīdzības sniedzēji ir pārstrukturējuši palīdzības finansējumu, tādēļ konfliktu, katastrofu un politiskās nestabilitātes situācijā šāda rīcība ir novedusi pie nekoordinētiem, dārgiem, īstermiņa un pat bīstamiem palīdzības projektiem. Lasi

Article research

The Coalition of Unwilling and the Schengen Perspectives of Bulgaria and Romania 

Autors:Marin Lessenski

Bulgārijas un Rumānijas centieni iekļauties Šengenas zonā 2011.gada martā ir apdraudēti, jo ir formējusies ietekmīga ES dalībvalstu koalīcija, kas nevēlas tās uzņemt plānotajā laikā, tādēļ pastāv risks, ka dalība Šengenas zonā var tikt atlikta. Jaunais EUPI pētījums aplūko Bulgārijas un Rumānijas un šo valstu opozīcijas nostāju šajā jautājumā un ierosina alternatīvas rekomendācijas rīcībpolitikai. Lasi

Article research

Sociālie pakti Eiropā Ekonomikas un monetārās savienības kontekstā 

Autors:Madara Štāla

Viens no politikas procesiem ir lēmumu pieņemšana. Viens no veidiem, kā pieņemt politiskus lēmumus, jo īpaši politiski jūtīgus, ir izmantojot sociālos paktus, kas ir nacionālā līmeņa vienošanās starp valdību no vienas puses un sociālajiem partneriem (arodbiedrībām, uzņēmēju intereses pārstāvošām organizācijām) no otras puses. Sociālais pakts ir vienošanās, kas uzliek saistošus pienākumus kā vienai tā otrai pusei, tādēļ ir būtiski izzināt, pie kādiem apstākļiem un nosacījumiem valdības un sociālie partneri drīzāk būs ieinteresēti sadarboties. Lasi

Article research

Attīstības sadarbības politika Eiropas Savienībā: daudzpusējās un Apvienotās Karalistes, Francijas, Zviedrijas divpusējās politikas salīdzinājums 

Autors:Laura Anteina

Kopš 1945.gada pasaule ir piedzīvojusi divpusējās un daudzpusējās attīstības sadarbības politikas principu un mehānismu maiņu, mērķu un prioritāšu ievērojamu papildināšanu un dažādošanu. Taču pasaules valstu polarizācija šajā laikā ir tikai pieaugusi, palielinoties arī plaisai starp nabadzīgajām un bagātajām valstīm un to iedzīvotājiem. Lasi

Article research

Enerģētiskā atkarība un valsts ārpolitiskā patstāvība jaunajās ES dalībvalstīs 

Autors:Jurijs Koškins

Šī darba mērķis ir izpētīt enerģētiskās atkarības mijiedarbību ar valsts ārpolitisko patstāvību jaunajās Eiropas Savienības dalībvalstīs Centrālās un Austrumeiropas reģionā. Lai to izdarītu, tika izvirzīta hitpotēze: enerģētiskā atkarība no viena ārējā energoresursu piegādātāja apdraud patērētājvalsts ārpolitisko patstāvību. Tā tiek pierādīta, pētot jauno ES dalībvalstu divpusējās attiecības ar energoresursu pegādātājvalsti. Lasi

Article research

Directorate - General for Internal Policies; Directorate – General for External Policies/Policy Departments 

Autors:Providus

Pētījums aplūko nākamās desmitgades (2009-2019) lielākos izaicinājumus Eiropas Savienībā: jauno ekonomisko kārtību, ko nosaka globālās ekonomiskās krīzes sekas; demogrāfijas problēmu – iedzīvotāju novecošanos, ar to saistītās darba tirgus un pensiju sistēmas problēmas; klimata izmaiņu un vides degradācijas katastrofālās sekas; enerģētisko neatkarību, enerģijas drošību un ilgtspēju. Lasi

Article research

Migration and the Economic Crisis in the European Union: Implications for Policy 

Autors:Jobst Koehler, Frank Laczko, Christine Aghazarm, Julia Schad

Pētījums pievēršas globālās ekonomiskās krīzes ietekmei uz migrāciju, migrantiem un migrācijas rīcībpolitiku Eiropas Savienībā. Secinājumi veidoti, pamatā balstoties uz aptauju, ko izstrādājusi Starptautiskā Migrācijas organizācija un tās biroji visās 27 ES dalībvalstīs un Horvātijā, Norvēģijā, Turcijā, kā arī secinājumi no septiņu valstu gadījumu analīzēm (Čehija, Vācija, Īrija, Itālija, Polija, Spānija un Lielbritānija) un dokumentu izpētes. Lasi

Lasītākais