Kas ir Jūlijas Stepaņenko rosināto grozījumu pamatā un kāpēc mēs runājam par tikumību, kamēr Eiropas valstīs runā par ētiku? Lasi
Vairs nebūs svarīgi, vai lēmuma pieņēmējs centralizētajā eksāmenā matemātikā savulaik ir saņēmis desmit, septiņi vai pieci. Būtiski būs, vai šis cilvēks prot rēķināt, svērt un apjēgt, lai sekmētu iespējami labākā risinājuma atrašanu. Lasi
Sacensībā acīmredzamas priekšrocības būs tiem, kas ir efektīvi vizuālajā saziņā un kuriem ir spēja mārketingā un biznesā strādāt ar dizainu, secina pētnieks. Lasi
Esejas galvenais mērķis ir sniegt analīzi par zinātnes kvalitāti trīs Baltijas valstīs pirmo desmit gadu laikā pēc neatkarības atgūšanu. Lasi
Interešu izglītība var kalpot par veidu, kā celt skolēnu vērtējumu izglītībai un motivāciju mācīties. Bet var būt arī vēl viens veids, kā iedzīt naglu skolēna vēlmē mācīties. Lasi
Šajā izlaidumā profesors Juris Rozenvalds plašākā eiropeizācijas un demokratizācijas kontekstā parāda, ka attieksmē pret vairākiem demokrātijai svarīgiem jautājumiem Latvijas iedzīvotājiem raksturīgā politiskā kultūra ir salīdzinoši tuva tādām postpadomju valstīm kā Ukraina un Gruzija, kur demokrātiskās institūcijas ir ievērojami vājākas nekā pie mums. Lasi
Augstākā izglītība no normālas tirgus konkurences bīstami pietuvinājusies utenim – tajā var atrast jebko, turklāt tikai pircējs pats atbildīgs par to, ko nopircis. Lasi
Katrā skolā ir skolotāji, kas tā vietā, lai sūkstītos par pārblīvētām mācību programmām un grāmatām ar neloģiski izkārtotām tēmām, uzņemas atbildību un meklē savu ceļu mērķu sasniegšanai. Lasi
Zinību diena Latvijā aizsākās ar protesta akciju, ko rīkoja skolotāji pie Ministru Kabineta. Lasi
Pētījumā skatīts tas, kā segregēta izglītība ietekmē skolēnu pilsonisko akulturāciju Latvijas skolās. Pētījums tika veikts 2008./2009.gada laikā un tika dalīts divos posmos. Lasi