Attīstība zinātnē cilvēkiem ir ļāvusi veidot jaunas pārtikas sagādes ķēdes. Tās ļauj nogādāt pārtiku tālāk, praktiski jebkurā pasaules vietā. Līdz ar to lauksaimniecība no pilsētām ir izstumta. Lasi
Negribētos teikt, ka mēs, invalīdi, būtu no sabiedrības atstumtie, tas atkarīgs no katra paša. Es varu strādāt un strādāju ar prieku. Vienīgais, kā man žēl - ka nevaru savus bērnus paķert rokās un paucināt...
Intervija ar galdnieku Pēteri Lazdānu.
Lasi
Vai nu tu pieņem likumu, vai kļūsti par revolucionāru. Vari arī aizbraukt un meklēt valsti ar labākiem likumiem. Lai ko nekliegtu Krievijas televīzijas, nepilsoņiem šajā valstī ir brīnišķīga dzīve, ļoti lielas iespējas. Bet pēc naturalizācijas es pamatoti varu teikt par Latviju "mēs", tā tagad ir arī mana valsts. Es izvēlējos Latviju, jo jūtos šeit komfortabli, esmu šeit uzaudzis, es mīlu šo valsti, pat tās klimatu.
Intervija ar mediķi Leonīdu Veļkoviču, kurš 2000. gadā maijā ieguva Latvijas Republikas pilsonību
Lasi
Valsts gadā finansē ap 4000 vietu pedagogu izglītībai augstskolās, bet uz skolu strādāt aiziet ap 400 jauno pedagogu gadā. Tātad strādājam tukšgaitā - sūdzamies par ierobežotiem līdzekļiem, bet esošos apsaimniekojam neefektīvi. Pedagoģiskajai izglītībai nav nepieciešams vairāk līdzekļu, bet citādi jāorganizē studiju process. Jāveido nelielas studentu grupas, kuras vairāk strādā skolā, lai students iepazīst skolu no iekšpuses, un, ja tā nav viņa īstā vieta, saprot to jau pirmajā studiju gadā un valsts velti netērē līdzekļus. Lasi
Ja materiālā nabadzība sakņojas garīgajā, sociālie pabalsti būtu līdzekļu izšķērdēšana. Atbalsts ir svarīgs tiem, kas gatavi piepūlēties, lai savu dzīvi izmainītu. Patlaban Latvijā trūkst atbalsta un motivācijas tiem, kas tiešām grib strādāt. Toņa noteicēji radījuši priekšstatu, ka pūlēties nav vērts, ka jāprot tikai būt "īstajā vietā un laikā". Mums pietrūkst sabiedrības sašutuma par to. Lasi
Dalījums pilsoņos un nepilsoņos nevar tikt uzturēts mūžīgi, savukārt etnisko krievu skaita pieaugums Latvijas pilsoņu vidū apdraud "nacionālās valsts" nākotni, tāpēc ir vērojama tieksme asimilēt pēc iespējas vairāk krievu, pirms tie iegūst balsstiesības. Šī etnopolitika ir jākoriģē. Lasi
Visa zeme ir Allāha baznīca, tāpēc musulmaņi var lūgties gan mājās, gan savas kopienas telpās, gan Rīgas latviešu biedrības namā. Mēs Latvijā dzīvojam brīnišķīgi. Lasi
Lai arī islāma izplatības kartē eksotiska, Latvija jau kopš pagājušā gadsimta sākuma ir mājvieta arī šejienes musulmaņu kopienai, kas rosīgi darbojusies brīvvalsts gados, pilnīgi mainījusies padomju okupācijas laikā un atjaunojusi savu reliģisko identitāti pēc neatkarības atgūšanas. Lasi
Lai sabiedrības integrācija noritētu veiksmīgi, ir nepieciešams iesaistīt minoritāšu pārstāvjus lēmumu pieņemšanas procesā. Lasi